No rītu izkāpju no autobusa, lai pārsēstos tramvajā. Debesis ir pelēkas, sniega kupanas nošķiestas dubļiem. Pieturā jau priekšā pavecs vīrs kūpina cigareti. Viņš mazliet atgadina padomju laiku partijas funkcionāru, ar portfelīti un tā, un mazliet mūžīgi smēķējošo personāžu no Slepenajām lietām, tikai pižīkā. Pēc brīža uzrodas aplam jauna māte ar bērnu. Nošmaukstina buču uz vaiga savam pirmklasniekam, un aiztrauc savās darīšanās, vēl pār plecu noskatās, kā viņš iekāpj tramvajā, un pamāj tam ar roku. Un tā ik rītus. Gatavā Muršķu diena. Varbūt arī auto, kas parauc garām, ir vieni un tie paši.