viss sākās to vienu nakti, kad es nevarēju aizmigt, jo gribējās pirms miega uzpīpēt, bet bija jau par vēlu, lai kaut kur ietu pakaļ - ja nu vienīgi pāris kilometrus tumsā un salā pa brikšņiem līdz STATOIL. visu nakti mocīja dilemma un paššaustīšana par spēcīgo atkarību, tā līdz 7iem rītā, kad aizskrēju uz veikalu - uzpīpēju un aizmigu.
nākamajās naktīs jau bezmiega taciņa bija iestaigāta. un nu esmu, kur esmu - negulēšanas rutīnā. man tagad kauns, ka iepriekš savā bezmiegā vainoju japānu - augusta smacīgo svelmi u.c. japānas sajūta atgriezās tagad tepat un acis no pieres laukā raujošā salā, tuklāt ar visu astmu.