Atklāju, ka jūras dalās ne tikai iekšējās un ārējās, zināmās un nezināmās, bet arī ar velo braucamās un nebraucamās. Posms Lauce-Tūja ir samērā velostumjams, ne velominams, pēcāk kļuva skaidrs, kāpēc Lauces kempinga sargs tā mazliet smīnēja, kad aizripināju uz jūras pusi. Akmeņainais stumjamceļš.


Atklāju arī peldsezonu- auksti, bet darāmi, kā nosmējām, latweetis jau nevar būt izvēlīgs- "kāda jūra ir, tādā peldi."