aizbraucu ātrāk no skolas prom, pat neaizgāju uz kārtējo iknedēļas tikšanos ar mūsu pasniedzēju par studiju darbu, jo man bija tik sūdīgi. pie omes kaut kādu tableti iedzēru, kura man pāršķīda mutē un pretīgs negaršīgs pulveris iebira mutē. kamēr skrēju pēc uzdzeramā, likās, ka vēlreiz apvemšos. nē, es nevēmu nevienu reizi šodien.
tagad esmu bez sava datora un nevaru izprintēt neko rītdienas kontroldarbam, bez pierakstiem un nevaru arī neko samācīties. kāpēc? jo tieši pēc mēģinājuma, kad piebraucu pie dzīvokļa, lai to visu savāktu, tur zīme "trešdienās no 21:00... nevar stāvēt" un ir tieši deviņi un otra ielas puse pilna līdz pat ceļa galam. tā nu braucu mājās.
mašīnā parasti uzrādās, cik kilometriem vēl degviela pietiek un tikko tas sasniedza kritisko skaitli un izdzisa. tā kā baisi.

vēl joprojām gribu vemt.
man jau sāk apnikt touchskrīns. :(