tad nu es teikšu tā.

manis paša rīcību šajā sakarā par gudru nenosauksi - prātīgāk laikam gan būtu mēģināt tomēr atcerēties ibankas paroli, nevis kapāt tik iekšā visu, kas ienāk prātā, līdz ieraugi "pieeja bloķēta, lūdzu sazinieties ar banku". nu ja, muļķīgi. jau pati paroles aizmiršana ir stulba lieta, ko darīt - acīmredzot, mans paroļģenerējošais algoritms tomēr pieļauj pārāk daudz kombināciju. bet nu jā, stulbi no manas puses.

un tomēr. ja rīt, iegriežoties savā jaukajā, nevienam neko sliktu nedarošajā sebā, es nevarēšu izstāvēt simts stulbu lohu rindu, kas visi pumpēs naudu no swed vai vnk ņems ārā lai liktu zeķē, vai ko nu vēl, tad kaut kā ne tik daudz jutīšos vainīgs pats, cik zvērīgi nikns uz tiem pidariem, kas palaida baumas un dauņiem, kas tā vienkārši ņem un notic pilnīgi dajebkam un ar to visu taisa problēmas cilvēkiem, kas ne tikai ir apbrīnojami lieliski (es runāju par sevi), bet arī tik vien grib, kā atbloķēt ibanku.

nu sanāk jau tāda errošanās dienu uz priekšu, bet nu redzēs, redzēs. cerams jau, ka viss būs bumbās un rindu nebūs un tā.

vēl viena lieta - tās dāmas, kas bankās aiz lodziņa/otrpus galdiņam, reizēm ir diezgan glītas, bet nu tas nu tīri tā. bet tad nu lūk - vienreiz šajā pat tuvajā seba filiālē dabūju paviesoties augstās priekšnieces kabinetā (jā, paroles aizmiršana nav pirmais banku lietu mismenedžments, ko esmu paveicis... tpu, bļe, es gribēju teikt - tos, kam kontā no miljona uz augšu, apkalpo atseviķi. ha ha) un heheheii - riktīga Monika Beluči! bet nu labi, tas tā.