vaidavaivaivai
Vilcienā- jo TAS plāns ir jāisteno ar vilcienu satiku 3 maskavietes, kuras ieradušās uz Rīgu maija brīvdienās un katrai dienai bija sagatavojušas savu dost.prem. programmu: Sigulda, Jūrmala, Rundāle, kā arī pilsētu vairākos griezumos. Sajūsminājās par Berga bazāru- nevarot no turienes iziet, ja vairākkārt LK galerijā neiegājušas un vispār, Rīga ir nostaļģijas un gaišu atmiņu pilna- viena no trijotnes, studiju gados bijusi šeit studiju braucienā, neprātīgi iemīlējusies, tāpēc tagad atveda pilsētu parādīt savai pusaugu meitai, kura visu laiku dīca, ka grib uz veikalu ŅuJorker un Aļfa un lasīja krievu zinātnisko fantastiku jauniešiem. Un toreiz tas arī ir bijis maijs, kad viņa šeit bija- vēl pirms perestroikas, bet ar tās jausmām jau gaisos un puisis viņu vedis uz Siguldu, kur visu dienu rokās sadevušies nostaigājuši. Tā nu es viņām parādīju pareizo Siguldas staciju un vēlēju ceļavēju: viņa gan vislaik vēlējās izkāpt ātrāk, jo skaidri atceroties, ka toreiz tās esot šķitušas pāris pieturas no centra.


Tikām mēs pamodāmies Cēsīs pašā pēdējā no vilciena izlecamajā brīdī un metām lokus un līčus, līdz sākām dienasgājiena maršrutu: gājienu gar Gauju un Strīķupi līdz Vaidavai, izložņājot ļoti lieliskas alas, negaidītus medību torņus, kurā strazdi savijuši ligzdu mednieka sēdbenķī un klintis, kā arī bebru būvuzņēmējdarbības veikumu, kurš tur pārpārēm. Dažbrīd šķita, ka pagasta zemnieku starpā vakar bij kāds konkurss: kurā laukā lielāki putekļi vai lauksaimniecības tehnikas parāde: visos tīrumos rosība, dažviet grāvjmalēs mazliet saguris darbaspēks tvērās uzpildīties no zili-bēšas krāsas pudelēm. Slāpētāji.


Tulpes māju dobēs zied pulsējoši sarkanas, jo īpaši uz ķiršu un plūmju baltajiem foniem, naktis ir siltas un īsas un uzsliet telti, bet tikt pie lieliskas pirts, malkas un siltas tējas: tas jau atkauliņ bij nejaušo pareizību zīmējums.