|
Pirmdiena, 8. Aug 2005, 17:51
pamodos un sapratu, ka tā nevaig vairs turpināt, visa šī sazāļotā iemigšana kaut ko atgādina, uzvēdī slimnīcas aromāts, par maz spēka lai paceltu galvu un ieraudzītu, pamanītu. Tāpēc uzvilku savas baltās futbolistu šortas Manchester United un gāju skriet uz stadionu. Notriecu savas plaušas līdz dedzinošajai sajūtai, līdz sāk parādīties dzirdes gļuki un tad gāju mājās. man blakām raiti un pacietīgi tipināja vārna ar aizlauztu spārnu un mūs abas raiti un pacietīgi kapāja lietus.
Pirmdiena, 8. Aug 2005, 19:52 gary_crant
bravo bravissimo! :) skriešana ir laba lieta Pirmdiena, 8. Aug 2005, 20:31 pelican
man ar tā liekas. Pirmdiena, 8. Aug 2005, 23:26 arteck
vo, vo. es tikai varu piekrist. es pats, kad būs normāli ienākumi, atsākšu ietērpšanos baltajā tērpā un nodošanos "The Way of Harmony of the Spirit" nodarbībām. un patiesā godbijībā paklanīšanos viņa priekšā pirms nodarbības un pēc. Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:29 pelican
es atkal atlīdīsu uzkauties ;) Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:39 arteck
aha, tā jau tur daudzi sākumā nāk - es ar spēku, es ar spēku un pārbauda citu pacietību. paši stingi kā koki. nē, es jau saprotu, viņiem liekās, ka te tāpat kā uz ielām jābūt vislak uzvilktam un, ja kas, tad ar spēku, ar spēku, tomēr ar laiku instinkti atkāpjas un tad ir tik forši, tik forši. viss notiek ar plūstošām kustībām un arī dzīves plūdums ieņem plūstošākas formas, ne tik saraustītas kā ierasts. es, protams, varu šķist kā sludinātājs, bet tā ir tikai un vienīgi paša pieredze un novērojumi īsi un koncentrēti. jā, atklāti pateikšu, man gribētos ar tevi šito te. tas ir patīkami, kad esi sapratis. Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:45 pelican
es jau tevi ķircinu, taurenīt, zinot to, ka lielākā daļa aikido u.c. gājēju ļoti nopietni tver šo lietu. Esmu bijusi uz divām aikido nodarbībām, piecām pantomīmas, piecu mēnešu kontaktimprovizācijas (tas baigi ierullēja un paldies par to) un vēl tūkstoti visādu nodarbību un pulciņu, ieskaitot metālapstrādes. Taisos iet tūdaliņ tāgadiņ uz deju, vai vismaz pie stangas palocīties savādāk galīgi stīva esmu palikusi, varētu jau arī uz jogu. Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:50 arteck
vai, tad nu ņemu to visu jūru atpakaļ, ja drīkst :) es patiešām sasarku. par to stīvumu - tieši tāpēc arī gribu atsākt. bet par jogu arī bijusi doma, jo pāris tuvu cilvēku ar to nodarbojas un arī dalās iespaidos. vienreiz tīri simboliski ar vienu no viņiem kopā "om" padziedāju, bet tas tīri simboliskais deva minimālus, bet jūtamus rezultātus. Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:57 pelican
nezinu, tik dziļi es nepinos, jo dziedot oommm, es jūtos kā karikatūra, kas kariķē tos, kuriem tas ir svēti. dažreiz, kad nevaru aizmigt (neskaitot bubināšanu pie sevis, ka man kāju pirksti ir atslābuši, ausu muskuļi ir atslābuši, roku locītavas atslābušas un tā tālāk ;) piekopju krūšu elpošanas un vēdera elpošanas vingrinājumus. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:07 arteck
tas ir attieksmes jautājums. var jau būt, ka komiski, bet toreiz es nevis tikai skandināju, bet mēģināju ieklausīties un no tā kaut ko gūt. nē, nevis ieklausīties, bet laist cauri un pēc tam sajust to minimālo, bet rezultātu. starp citu, ar tām locītavām interesanti :) man vienmēr liekas, ka varētu tā kā sviests saulē čurk-čurk izplūst. tas vienkārši palīdz procesam notikt. un elpoju es jau vairs tikai ar vēderu. no basketbola iesēdies. ūdenī, tur gan man patīk elpot ar visu (galva virs ūdens, protams). vai arī laukos. un vēl pēc lietus. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:23 pelican
ir, ir tev taisnība, vienkārši tikko atcerējos pirmo kontaktimprovizācijas nodarbību, kurā bija jāvāļājas pa grīdu "rullītī" un vēl visādas ērmīgas lietas jādara un es to vien darīju kā ķiķināju, kas protams sadusmoja visus pārējos, ieskaitot pasniedzēju. Es jau arī nerunāju visu taisnību. Man vienkārši šobrīd grauž ironijas indīgais kāpurs, bet toties viņš ļoti labi māk noturētis virs ūdens. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:31 arteck
es biškiņ vilku seju smīnā, kad notuvas bija šamanis atbraucis un mācīja rīkles dziedājumus. dažbrīd baigi ērmīgi, kad visi mauc tādās balsīs kādas ir. nē, protams, dabisks process un sākumā tā ir, bet tiklīdz no šitā atkāpies tā viss - sāc glupi smaidīt. bet neviens laikam īsti nemanīja, jo viss bija jādara ar acīm ciet.
bet tagad gan pagaidu attā. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:34 pelican
novēlu tev sapnī NEsatikt teroristu-riteņbraucēju-spridzinātāju Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:52 pelican
ooo, mani dionīsiskie prieki šobrīd saucās "aldaris leģenda 1865", tinnnkš! :) bet par to pamēģināšanu, es jau mēģinu visu pēc kārtas, vienīgais , ko esmu paveikusi ilgāk ir mūzikas skolas pabeigšana un klavieru saciršana pēc tam gabalos ar cirvi. (tad, kad cērt, klavieres sāk pašas spēlēt, stīgas tā dīvaini trinkšķ) Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:59 arteck
man jau vairs te nav. es ar dionīsu dejoju pie anglikāņu baznīcas. nospriedām, ka nekāda zaimošana tāpat neiznāk, jo dzērām mēs sarkanvīnu. tas takš' skaitās "approved" vai arī es kaut ko jaucu. nu labi, tas nav tik svarīgi. bet tie vieglie zīda pledi vēl joprojām lidinās galvā :)
par tām klavierēm gan nenoturējos un sāku smieties. lustīgi :D vispār es pats gribētu mācēt spēlēt klavieries. man ir tāds plāns iezaurēt vismaz vienu gabalu tā tīri tehniski - šitie taustiņi, tad šitie, pēc tam tie. saprotu, ka smagi, bet vienu es gribu mācēt :) Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:02 pelican
gribētu paskatīties kā tu klimperē :D Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:12 arteck
es apmēram pats varu iedomāties :) nē, bet tev es tikai atrādītos, kad būtu tā kārtīgi iemācījies. un tad jau tik vai tā ar neredzami trīcošām rociņām spēlētu un kļūdītos un tad sāktos - pelikāns aiz muguras ķiķinātu un visa lielā emocija pārvērstos kopīgos smieklos, kas īstenībā ir forši :) Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:18 pelican
kamōōōn, kopš tā laika nēsmu praktiski klavierēm pieskārusies (jo nebij vairs kam) un tasbij ļoti sen (7 gadi) līdz ar to pati tikai skatītos uz saviem ļenganajiem pirkstiem un mēģinātu tos savaldīt tikpat neveiksmīgi kā no burkas palaistas bizbizmārītes. Ceru, ka neesmu vismaz aizmirsusi kā lasīt notis. Tas gan man glabājas kaudzītē tumšākajā skapja atvilktnē. Varētu nodragāt tikai Elīzas ievadu..varbūt. Jā, smieties varētu abi. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:27 arteck
es nemaz nevienu Elīzu pat nepazīstu :) un notis pēdējoreiz lasīju kad? astotajā klasē? un arī tad tik daudz, cik blakussēdētājs prata lasīt, kurš prata tik daudz cik, viņa blakussēdētājs utt.
labi, nu jau gaisma ik pa brīdim pazūd un klaviatūras alfabēts kļūst arvien neskaidrāks. došos ka ietīties nakts kokonā, lai rīt atkal varētu noklāties ar fabrika sodrējiem, kas man īstenībā patīk, jo pārējie fabrikas iemītnieki ir patīkami ļaudis. un vispār tā fabrika jau arī nav nekāda vis fabrika, bet fabriciņa. bet nu gan pietiks kladzināt. čaučuč. |