es biškiņ vilku seju smīnā, kad notuvas bija šamanis atbraucis un mācīja rīkles dziedājumus. dažbrīd baigi ērmīgi, kad visi mauc tādās balsīs kādas ir. nē, protams, dabisks process un sākumā tā ir, bet tiklīdz no šitā atkāpies tā viss - sāc glupi smaidīt. bet neviens laikam īsti nemanīja, jo viss bija jādara ar acīm ciet.
bet tagad gan pagaidu attā.