|
Pirmdiena, 8. Aug 2005, 17:51
pamodos un sapratu, ka tā nevaig vairs turpināt, visa šī sazāļotā iemigšana kaut ko atgādina, uzvēdī slimnīcas aromāts, par maz spēka lai paceltu galvu un ieraudzītu, pamanītu. Tāpēc uzvilku savas baltās futbolistu šortas Manchester United un gāju skriet uz stadionu. Notriecu savas plaušas līdz dedzinošajai sajūtai, līdz sāk parādīties dzirdes gļuki un tad gāju mājās. man blakām raiti un pacietīgi tipināja vārna ar aizlauztu spārnu un mūs abas raiti un pacietīgi kapāja lietus.
Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:45 pelican
es jau tevi ķircinu, taurenīt, zinot to, ka lielākā daļa aikido u.c. gājēju ļoti nopietni tver šo lietu. Esmu bijusi uz divām aikido nodarbībām, piecām pantomīmas, piecu mēnešu kontaktimprovizācijas (tas baigi ierullēja un paldies par to) un vēl tūkstoti visādu nodarbību un pulciņu, ieskaitot metālapstrādes. Taisos iet tūdaliņ tāgadiņ uz deju, vai vismaz pie stangas palocīties savādāk galīgi stīva esmu palikusi, varētu jau arī uz jogu. Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:50 arteck
vai, tad nu ņemu to visu jūru atpakaļ, ja drīkst :) es patiešām sasarku. par to stīvumu - tieši tāpēc arī gribu atsākt. bet par jogu arī bijusi doma, jo pāris tuvu cilvēku ar to nodarbojas un arī dalās iespaidos. vienreiz tīri simboliski ar vienu no viņiem kopā "om" padziedāju, bet tas tīri simboliskais deva minimālus, bet jūtamus rezultātus. Otrdiena, 9. Aug 2005, 00:57 pelican
nezinu, tik dziļi es nepinos, jo dziedot oommm, es jūtos kā karikatūra, kas kariķē tos, kuriem tas ir svēti. dažreiz, kad nevaru aizmigt (neskaitot bubināšanu pie sevis, ka man kāju pirksti ir atslābuši, ausu muskuļi ir atslābuši, roku locītavas atslābušas un tā tālāk ;) piekopju krūšu elpošanas un vēdera elpošanas vingrinājumus. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:07 arteck
tas ir attieksmes jautājums. var jau būt, ka komiski, bet toreiz es nevis tikai skandināju, bet mēģināju ieklausīties un no tā kaut ko gūt. nē, nevis ieklausīties, bet laist cauri un pēc tam sajust to minimālo, bet rezultātu. starp citu, ar tām locītavām interesanti :) man vienmēr liekas, ka varētu tā kā sviests saulē čurk-čurk izplūst. tas vienkārši palīdz procesam notikt. un elpoju es jau vairs tikai ar vēderu. no basketbola iesēdies. ūdenī, tur gan man patīk elpot ar visu (galva virs ūdens, protams). vai arī laukos. un vēl pēc lietus. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:23 pelican
ir, ir tev taisnība, vienkārši tikko atcerējos pirmo kontaktimprovizācijas nodarbību, kurā bija jāvāļājas pa grīdu "rullītī" un vēl visādas ērmīgas lietas jādara un es to vien darīju kā ķiķināju, kas protams sadusmoja visus pārējos, ieskaitot pasniedzēju. Es jau arī nerunāju visu taisnību. Man vienkārši šobrīd grauž ironijas indīgais kāpurs, bet toties viņš ļoti labi māk noturētis virs ūdens. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:31 arteck
es biškiņ vilku seju smīnā, kad notuvas bija šamanis atbraucis un mācīja rīkles dziedājumus. dažbrīd baigi ērmīgi, kad visi mauc tādās balsīs kādas ir. nē, protams, dabisks process un sākumā tā ir, bet tiklīdz no šitā atkāpies tā viss - sāc glupi smaidīt. bet neviens laikam īsti nemanīja, jo viss bija jādara ar acīm ciet.
bet tagad gan pagaidu attā. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:34 pelican
novēlu tev sapnī NEsatikt teroristu-riteņbraucēju-spridzinātāju |