Pirmdiena, 8. Aug 2005, 17:51

pamodos un sapratu, ka tā nevaig vairs turpināt, visa šī sazāļotā iemigšana kaut ko atgādina, uzvēdī slimnīcas aromāts, par maz spēka lai paceltu galvu un ieraudzītu, pamanītu. Tāpēc uzvilku savas baltās futbolistu šortas Manchester United un gāju skriet uz stadionu. Notriecu savas plaušas līdz dedzinošajai sajūtai, līdz sāk parādīties dzirdes gļuki un tad gāju mājās. man blakām raiti un pacietīgi tipināja vārna ar aizlauztu spārnu un mūs abas raiti un pacietīgi kapāja lietus.
Mūzika: Grand National - Talk Among Yourselves
 ir doma | 24 raksta

Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:23
[info]pelican

ir, ir tev taisnība, vienkārši tikko atcerējos pirmo kontaktimprovizācijas nodarbību, kurā bija jāvāļājas pa grīdu "rullītī" un vēl visādas ērmīgas lietas jādara un es to vien darīju kā ķiķināju, kas protams sadusmoja visus pārējos, ieskaitot pasniedzēju. Es jau arī nerunāju visu taisnību. Man vienkārši šobrīd grauž ironijas indīgais kāpurs, bet toties viņš ļoti labi māk noturētis virs ūdens.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:31
[info]arteck

es biškiņ vilku seju smīnā, kad notuvas bija šamanis atbraucis un mācīja rīkles dziedājumus. dažbrīd baigi ērmīgi, kad visi mauc tādās balsīs kādas ir. nē, protams, dabisks process un sākumā tā ir, bet tiklīdz no šitā atkāpies tā viss - sāc glupi smaidīt. bet neviens laikam īsti nemanīja, jo viss bija jādara ar acīm ciet.

bet tagad gan pagaidu attā.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:34
[info]pelican

novēlu tev sapnī NEsatikt teroristu-riteņbraucēju-spridzinātāju
Iepriekšējais - Atbildēt