|
Pirmdiena, 8. Aug 2005, 17:51
pamodos un sapratu, ka tā nevaig vairs turpināt, visa šī sazāļotā iemigšana kaut ko atgādina, uzvēdī slimnīcas aromāts, par maz spēka lai paceltu galvu un ieraudzītu, pamanītu. Tāpēc uzvilku savas baltās futbolistu šortas Manchester United un gāju skriet uz stadionu. Notriecu savas plaušas līdz dedzinošajai sajūtai, līdz sāk parādīties dzirdes gļuki un tad gāju mājās. man blakām raiti un pacietīgi tipināja vārna ar aizlauztu spārnu un mūs abas raiti un pacietīgi kapāja lietus.
Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:02 pelican
gribētu paskatīties kā tu klimperē :D Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:12 arteck
es apmēram pats varu iedomāties :) nē, bet tev es tikai atrādītos, kad būtu tā kārtīgi iemācījies. un tad jau tik vai tā ar neredzami trīcošām rociņām spēlētu un kļūdītos un tad sāktos - pelikāns aiz muguras ķiķinātu un visa lielā emocija pārvērstos kopīgos smieklos, kas īstenībā ir forši :) Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:18 pelican
kamōōōn, kopš tā laika nēsmu praktiski klavierēm pieskārusies (jo nebij vairs kam) un tasbij ļoti sen (7 gadi) līdz ar to pati tikai skatītos uz saviem ļenganajiem pirkstiem un mēģinātu tos savaldīt tikpat neveiksmīgi kā no burkas palaistas bizbizmārītes. Ceru, ka neesmu vismaz aizmirsusi kā lasīt notis. Tas gan man glabājas kaudzītē tumšākajā skapja atvilktnē. Varētu nodragāt tikai Elīzas ievadu..varbūt. Jā, smieties varētu abi. Otrdiena, 9. Aug 2005, 01:27 arteck
es nemaz nevienu Elīzu pat nepazīstu :) un notis pēdējoreiz lasīju kad? astotajā klasē? un arī tad tik daudz, cik blakussēdētājs prata lasīt, kurš prata tik daudz cik, viņa blakussēdētājs utt.
labi, nu jau gaisma ik pa brīdim pazūd un klaviatūras alfabēts kļūst arvien neskaidrāks. došos ka ietīties nakts kokonā, lai rīt atkal varētu noklāties ar fabrika sodrējiem, kas man īstenībā patīk, jo pārējie fabrikas iemītnieki ir patīkami ļaudis. un vispār tā fabrika jau arī nav nekāda vis fabrika, bet fabriciņa. bet nu gan pietiks kladzināt. čaučuč. |