tu mani garlaiko.
kukurūza lēni vāras un Bītli maigi dūdo.
nāk virsū tik daudz domas,idejas un secinājumi par to kā ir un kāpēc tā ir.
tagad modē ir būt ļoti hard core.tagad visi esot hard core.
ak brutālie laiki kad visi sapērkas Hektorus un plēviniekus un kalusās "īstos večus" kas taisno matus un,iespējams,ir lielākas primadonnas par Akselu Rouzu.ak laiki kad izvieto uz sava ķermeņa miljoniem mazu,krāsainu un pēc iespējas hārd kõrīgāku tetovējumu.kā man gribētos redzēt tos milzu Pac Man,Sūkļus Bobus un dažādus citus hārd kõrīgus izstrādājumus pēc gadiem 10.šo uzskaiti varētu turpināt,bet I'm sure you got the point.
es pati nepieņemumu tos gudrākos lēmumus.patiesībā lielākā daļa no ta ko daru ir pilnīgs ritardisms.sākot jau ar tām drausmām kas man ir bijis uz galvas,bet pat es jūtos vieda dažu priekšā.
patiesībā šim ierakstam nav nekādas jēgas un sakara,vienkārši iedomājos par dažām padarīšanām,kas kaitina.