man neļāva runāt kas tev neļāva runāt nu bet kā izveidojas tāda situācija es jau esmu uzvarēts, bet es negribu es turpinu būt uzvarēts gribu vai negribu turpināšu tāds būt, kamēr nebūšu gatavs pārstāt staigāt riņķī apkārt, bet ar galvu došos durvīs lai ar mammas palagu mna patīk runāt apkārt, jo tas ir krauja ar gaismas pavadoni un es nevaru tik ļoti kā adata pieskaras platei ar nolaistu aizsargsliedi bekas durkļi slaidnes gaida manas iekšas ar plaušām un gudrība mani nevar salikt pa plašajiem durkļu namiem lai es skrietu un dusmīgi ļaunībā ļautos dusmas manā parā klaigā pēc laimes un laiks ar stavropoli apstājies, lai ieskrietos un gaisma paliks uz durvīm mantu glabātuve es negribēju būt priecīgs un pazīstams un populārs un dežavū nama vārtos sadzina manas kaklasiksnas un nami ir biezi ar kaļķi un drumslas ir kaismīgi lauzušās ārā un es nevaru dabūt gudrību ar gaismu sasist kuplā saistību lauzšanas lakstīgālā un tad es raujos uz augšu un dusmas ir iekšā sakrātas un nevar dabūt gudrību pāri lūpai lai uz informācijas galda ar i zīmi  labi sazinātos un nevarētu gudrībā sazīmēt matrozi ar kreiso gaismas pavēli un daiļām gaismas karikatūrām un nemierīgiem gudrības piekariņiem un drumstalas bija ar mani tik pieticīgas, ka ar kaismi tas nebija no manis notraucis visus miežu graudus, kuru klajajās nogāzēs es nebiju sadzinis to kaislīgo bekonu kura sikstas kapellas maizi nebija izdzinušas uz paplātes staigāt pa manām iesnu vācelēm un gaidīt es jau nāku ar klajiem grādusiem un gudri ir tie saiknes klaigātāji ar ko es tevi satiku pēc klātesošās stāvlampas uzbrukuma un tagad ir tik daudzas nevīžības nācijas ar maisu pa vilkušajiem gudrona staipnes kavalieriem un dusmīgi es uz to raudzījos jo gaisma nevar mani sadzīt rokās ar klajiem meliem es izbiju un dusmās nebiju sazinājies tik vien tās mākslas manī bija palicis, lai ar kseroksu biju uzdibinājies un drosmē saslimis ar klajiem graudiem un dusmās es nebiju pakarināms tikai saiknē sapinies un dusmā klaigādams iznācu krastā pret pretējo krastu kliegt pasmarkas ar gaismas stariem uz maniem ieganstu dusmīgajiem iemauktiem un tad es krāsu paņēmu sev par līgumu un nevarēju dabūt līganu viesi pretim nosēdinātās karietēs un dusmīgi baidīties namdari izdarināt pa logu ārā un es biju ar krāsām aplipis un dusmās nebiju to visu pakarinājis pret griestu lampām tagad spīd mēness un es biju izdzinis ārā nelabo, lai tas mamutu labi iegaumētu un dusmās es izkliedzu gaujas nacionālo parku tukšu no zvēra un faunas, kuras laimes palikņi nebija manī klausīties spējīgi, bet tikai un vienīgi ar draudzīgiem ieganstiem mamuti laimi kala no uno masas ārā un tad arī es atlidoju un gudrību atvedu ar stērķeli, lai gan stirnas nebija gaismā paklājus salikušas pa klajuma ierosinājumiem un tāpēc es negribu pārstāt rakstīt, jo tad man būs jāsatiekas ar zāles aromātisko smaku manā istabā kas ir izlīmēt ar death metal grupām, kuras ir sātana pavēlnieces un laimes karikatūras nebija mūsdienas pietiekami sarūpējušas, jo dusmas ir tik klajas ka no to labajiem stūriem es nevaru dabūt vaļā masu kultūras mierpilsonisko labirintu un tad arī es ieskrēju un dusmās dūmus sāku pūst, jo gudrība ir gudrona sūknis un es nevaru domas pavēlēt ātrāk par saviem klozepāna podiem, kas pilni ar dūņu vannām un gudrības bakstīkļiem un gaismas dāsnajiem iemauktiem un dainu skapī palicis tikai druknais viktors kas uzrauga manus ieročus cīņā pret bulciņu ieganstiem