Sviesta Ciba |

aizdedzies! (

sin) rakstīja,
@ 2004-05-13 17:15:00

ZELTAINĀS LĀSES Alfreds Krūklis

Tagad
es gribu jums stāstīt par prieku,
ko apvij skumjas
kā apelsīnu - miza.

Es gribu nolobīt mizu
un just prieku
uz savas mēles,
es gribu to sadalīt
biezās,
sulīgās šķēlēs -
lai zeltainas lāses pil!

Lāses - saldas,
miza - rūgta,
manas bites ap tām
lidinājas -
ne aicinātas,
ne lūgtas.

Bitēm
putekšņotas kājas -
smagas,
pielīm pie mizas
un netiek vairs nost.

Zeltainas lāses - malda,
vilina,
bet mizai - zemes spēks,
valda,
savā rūgtumā - svilina!

Un tā visu mūžu bites cīnās -
zeltainās lāses
vai
rūgtā miza?

Bet tagad man pietiek!
Es apēdu mizu
un pataupu lāses
nākamām dienām.

Lidojiet, manas bites, -
pa vienai!

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	elina 2004-05-13 17:54 (saite)
	pēc šitik skaistiesm vārdiem jālipina sev spārni klāt un jālido ar ;) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	sin 2004-05-13 18:11 (saite)
	; ) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	h2o 2004-05-13 18:15 (saite)
	atradi tomeer :)) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	sin 2004-05-13 18:22 (saite)
	..un kā izrādījās ..tas nebija Ziedoņa dzejolis... pavasars galiigi sareibinaajis... ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	h2o 2004-05-13 18:31 (saite)
	gadaas ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	alt 2004-05-13 18:17 (saite)
	izgaršot skumjas izjust to garšu sasniegt ko vairāk par to kas slēpts aiz prieka.. (Atbildēt uz šo)

	elvira 2004-05-14 17:58 (saite)
	Prieks ir jocīga parādība - te viņš pēkšņi uzrodas, te tikpat pēkšņi pazūd. (Atbildēt uz šo)

Navigate: