Kā ir iespējams tas, ka visu laiku fiziski jūti, ka citam ir slikti? Tas izpaužas fiziskās sāpēs krūshkurvī. Tas cilvēks ir domās, sajūtās, atmiņās. Es nesaprotu, kā tas veidojas. Man ir stāstīts, ka tas tādēļ, ka tam cilvēkam ir spēcīga enerģētika un domās tur mani ciet, un tas viss materializējās fiziskās sapēs manī. Tik daudz informācijas vienam vakaram kā vakar, ka reāli trīs priedēs var apmaldīties. Tas varbūt ir kāds voodoo triks? Kas ir shī neredzamā saikne (saite), kas pēdējā laikā (tieshām nesaprotu, kādeļ tieshi tagad) un ko tā nozīmē. Nespēju saprast, ko ta nozīmē. Mīkla, kuras risinājumu es neredzu, pat neieredzu, jo situācija prasa risinājumu, kas nevar būt patīkams, un nav ne mazākās nojausmas, vai te vispār ir risinājums, kas skaitītos "Pareizs" un izprotams iesaistītajiem cilvēkiem. Daži to sauc par nostaļģiju un iesaka aizslēgt lādīti un iemest jūrā ar visu atslēgu, daži norāda uz pretējo un tu tā mētājies pa vidu un mēģini uztvert pareizu situācijas risinājumu un izvēlēties izeju. Kādēļ tas viss un kādēļ tagad un kādēļ atkal, respektīvi, joprojām?! Klātbūtnē miers un feina sajūta ir abos gadījumos. Vai ir maz iespējama nākotne uzliekot ielāpu, lai tas turās uz ļoti ilgu laiku? Viens saka to, cits tieshi pretēji, kā tādā krievu ruletē, kad tikai nāks tā lode?!