Mēs bieži domājam vairāk nekā patiesībā pasakām. Kad man jautā, vai es eju uz kino, es varu atbildēt, pasakot "Jā", bet, kā jau no konteksta izriet, es ar to domāju "Jā, es šodien eju uz kino", nevis "Jā, šodien ir skaista diena" vai "Jā, mums nav banānu". Līdzīgi es varētu atbildēt "Es būšu", šajā teikumā apsolot, ka ieradīšos uz kino, tātad pasakot to pašu, ko sakot "Es apsolu, ka es atnākšu". /Dž. Sērls Runas akti (1971)/