"Vismaz vienu es no sava eksperimenta iemācījos: ja cilvēks droši dodas pretī savu sapņu piepildījumam un cenšas īstenot to dzīvi, kādu izlolojis savās domās, viņu gaida panākumi, kādus nepazīst pelēkā ikdienība. Kaut ko viņš atstās aiz muguras, pārkāps kādu neredzamu robežu; ap viņu un viņā nostiprināsies jauni, universāli un brīvāki likumi vai arī vecie tiks tulkoti viņa labā un to jēga paplašināta, un viņš iegūs brīvību, kāda pienākas augstākai būtnei. Jo vairāk viņš vienkāršos dzīvi, jo saprotamāki viņam liksies Visuma likumi, un vientulība vairs nebūs vientulība, un nabadzība nebūs nabadzība, un vājums nebūs vājums. Ja esi uzcēlis gaisa pili, tavs darbs nav bijis velts - tieši tur tai arī ir īstā vieta. Atliek tikai ielikt tai apakšā pamatus."

"Kam vajadzīga šī neprātīgā steiga gūt dzīvē panākumus, turklāt vēl tik neprātīgos pasākumos? Ja kāds neiet kopsolī ar saviem laikabiedriem, varbūt tas ir tāpēc, ka viņš dzird citu bundzinieku. Ļaujiet viņam soļot pie tās mūzikas, kuru viņš dzird, lai cik savāds jums liktos tās ritms un tālīna tās skaņa. Nav svarīgi, vai viņš nobriest tikpat ātri kā ābele vai ozols. Kāpēc viņam pārvērst savu pavasari vasarā? Ja lietu kārtība, kurai mēs esam radīti vēl uz zemes nav atnākusi, ar kādu gan realitāti mēs varam to aizvietot? Neļausim uzskriet savam kuģim uz tukšas un ārišķas realitātes akmeņiem. Kāpēc gan mums būtu jāmokas un jābūvē sev virs galvas mākslīgs kupols no zila stikla, ja tam cauri vienalga spīdēs īstās, bezgalīgās debesis?"

Henrijs Deivids Toro "Voldena jeb dzīve mežā"