ciemiņi
ik pa pārdienas pie mums kāds ierodas - te mašīnu sētā nolikt, te vienkārši uzprasās, te vēl kaut kas... No sākuma es domāju, ka mēnesis jaundzimušā mierā likšanas ir tikai aizspriedums, ka es varēšu, ka man nebūs par grūtu.... bet ira. Es pati nervozēju, mani, agrāk gaidītu cilvēku parādīšanās pie horizonta, izsit no ritma. Turklāt cilvēki, kas parādās, grib kontaktēties, bet es kontaktējos tikai ar Maksi un
MaKo (un vēl būvdarbu vadītāju jo viņš man šausmīgi patīk). Vairāk es nevaru, nespēju.
Vakar bijām aizbraukuši pa būvniecības veikaliem flīzes, laminātu un tapetes skatīties. Vannasistaba būs dzeltenīgi balta un grīdas izskatīsies pēc gaišiem dēļiem. Gaiši būs, labi. Turklāt - drīz.