Labi, ka tu vairs nezvani. Varētu patiesībā arī beigt rakstīt. Nekas mums nesanāks, jau miljoiem reižu devu tev iespējas, bet tu visu palaid vējā. Es būtu ļoti pateicīga, ja tu liktu mani mierā un aizmirstu. Es īsti neizprotu, ko tu no manis vēlies,bet tu dari man pāri.
Tu esi tik netaktisks. Nesaprotu kā tu vari tik ļoti mani čakarēt un izlikties it kā viss kārtībā.
Tu biji,kas īpašs un drošvien kādā zemapziņas tumšākajā nostūrī vēljoprojām esi. Bet tas nemaina to, ka visu izpostīji, un čakarē manu dzīvi jau gandrīz gadu.
Gribētos jau lai tu tomēr zini, ka toreiz visi mani vārdi nāca no sirds, bet tavējie drošvien no pakaļas!