zuzanna te pacēla rubaju jautājumu.

kad man bija gadi 15, manējā bija tā, kurai numurs astoņi dots.

esi mierā, ka maz tev šai pasaulē draugu.
necenties mīlu izjust bez gala.
pirms rokās ņem cilvēka roku,
pajautā sev, vai kādā dienā tā nesitīs tevi.

nav brīnums, ka literatūras skolotājai atkārās žoklis, kad es šito ne no šā ne no tā nocitēju stundā.

pieņemoties prātiņā un izejot no īmōkida stadijas, kā manējā ir stabili nogruntējusies sešdesmit devītā.

pazudināti tiks vīna dzērāji, - dzirdu, tā teic.
nav taisnība tā, bet redzami meli.
ja dzērāji visi un mīlētāji
ies projām uz elli, būs debesis tukšas.

uz vecumdienām vajadzētu atgriezties pie astotās un skandēt to mazbērniem īmōkidiem.