Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mazliet jāievelk elpa, tad jāmetas atkal pucēt māja un šmorēt četrpersonu vakariņas. Netieku ārā no viesību mutuļa. Bet, nu labi - man jāgatavo ēst četriem cilvēkiem tikai tad, kad ir viesības. Ir sievietes, kurām tā ir ikdiena. Visu cieņu! Es netiktu galā - es protestētu, pieprasītu algotu mājkalpotāju, teiktu: "Vāriet paši vai ejiet uz makdonaldu!", simulētu migrēnas un diloņa lēkmes, un ko tik vien ne!
  • Izvārītu tak lielu katlu ar karpeļiem, lai ēd!;)
    vācieši brauc, ja?
  • Tas ir tikai laika jautājums. 2004. gadā tev māte uzdāvināja pavārgrāmatu, un tu nodomāji: "vai tiešām viņa nesaprot, ka es neesmu TĀDA sieviete un nekad, it nekad nestāvēšu pie plīts, kaut ko šmorējot! Pilnīgi izslēgts!"
    • Nuja. Te gan ir viena būtiska nianse - lai sāktu gatavot, man vajadzēja tikt pilnībā prom - gan fiziski, gan mentāli - no cilvēkiem, kas dod padomus kulinārijā, klāsta, ka tā ir nepieciešama normālas sievietes dzīves sastāvdaļa, ka tā sevī ietver neskaitāmas sarežģītas prasmes utml., jo man bija pilnībā jāatklāj tas bērnišķīgais radošais prieks, kas padara gatavošanu par bezrūpīgu, fantāzijas pilnu rotaļu, bez pienākuma apziņas, bez bailēm kļūdīties, bez iespringšanas uz detaļām.
      Ai, kaut kad noformulēšu - uzrakstīšu!
  • viena no opcijām ir gatavot negaršīgi. šodien rīmas tādā tempā tukšo boršča zupīti, ka 3 ēdienreizēm (jā, tāda bija mana naivā cerība) 5 l katliņa nepietiks.
    ja godīgi, es tieši tāpēc laikam nespēju izbaudīt ēst gatavošanu, ka tā vienmēr (cik nu spēju sevi atcerēties, sākot ar kādos gados 7 pirmo cepto olu) bijusi ikdienas obligāta sastāvdaļa. Kā parasti bijis- ēdāju bija vairāk par mani vienu. Manuprāt, vislielākā vaļība sākās, kad apprecējos. Tagad es vnk varu atļauties vakaros arī izlikties, ka nenojaušu, ko nozīmē viņu vēderu burkšķēšana :)))
Powered by Sviesta Ciba