labrītiņ
vakar biju tīri interesantā ballītē. tādā, kur daudz, daudz basketbolistveidīgi puiši un maz meitenes. visi sēž un dzer viskiju un smejas. a mēs ne, mēs kā lēdijas uz šampīti (sākumā).
bija smieklīgi un jautri. visi tādi manā vecumā, bet sakarīgi džeki. tikai drusku gailēni. daudz jau ne.

mana nabaga draudzenīte gan pilnīgi traka bija uz vienu jākli. tāds princis tas džeks. cosmopolitan seja kaut kāda bija. nu ir jau kā bilde, bet saderinājies. taču tas netraucēja viņam šonakt nakšņot pie mums un viņas gultā. kad es viņu, stipri sadzērušos, mēģināju atturēt no pilnīgas pakaļskriešanas, tad šī man tā arī pateica- man nav ko zaudēt. vai nu viņš šodien, vai nu neviens. uz šo nakti lai ir, jutīšos laimīga. nu maybe arī, ka tā ir.

un vīrieši vispār ir baigie cūkas. tas neattsver to, ka meitenes arī. bet vakar kārtējo reizi par to pārliecinājos- kādas tur draudzenes vai sievas, ja krāniņš stāv- nav bremžu. mani pie sevis aicināja palikt džeks, kurš kādreiz bija dikti smuks, bet tagad kā nolietos paklājiņš. caur sms. kas viņš ko domā, ka lekšu taksī un braukšu?
es atteicos no šī lieliskā piedāvājuma un atbraucu ar savu balonu mājās.