dzimšanas dienas un ziemsvētki kārtējo reizi nāk ar radošām mokām izdomāt, ko tad nu es atkal gribu saņemt. jau atkal sāku saņemt terorzvanus. patiesa atbilde "man neko nevajag" nevienu neapmierina. nostaļģisku iemeslu dēļ es varētu gribēt pārizdoto zentu ērgli, bet to nez kāpēc nopietni neuztver. ceļojumu uz grenlandi man savukārt dāvinās tikai tad, ja pastrādāšu ko graujošu, piemēram, apbērnošos ar četrīšiem. vēl es vārgā balsī ieminējos par vējapturošiem cimdiem, bet dāvinātāji no tādiem neko nesaprotot.
nē, točna, jāievieš dāvanu aizliegums. lai taupās.

ar dāvināšanu gan nekādu problēmu nav. pirms gadiem izdomāju, ka dāvināšu tikai tiem un tikai tad, ja prātā iešausies briļantas idejas. pavisam noteikti zināju, ko dāvināšu kaķu tantei no ceturtā stāva; šodien izdomāju arī, ko varētu dāvināt m.