beidzot sešu nedēļu apņemšanās vedusi mni pie prāta un līdz ar to pie augļiem. tapusi pirmā oasisīgā lapa. labprāt to atzīmetu ar šampanieti, bet, nē, nē, miegs man nāk tieši tik ļoti, lai tagad aizmigtu, pamostos vakarā, izdzertu nomierinošu tēju un tik un tā uzsāktu cīņu ar debiliķi bezmiegu. tā lieta ir jauka līdz pusdieviem naktī, ja nedaudz tālāk guļ māsa, kurai arī nenāk miegs un tad aiziet visādas padebilās sarunas, kuru saturu grūti atcerēties šodien. brīdī, kad māsas runājamā enerģija izsmelta, sākās pretīgais bezmiegs. guli un skaties griestos. nekas neliecina par to, ka būtu gulējusi vismaz tik ilgi, cik ilgi visi oasis albumi kopā. drīzāk mans miegs bija kā 2,5 "be here now" un 1 "standing on the shoulder of giants". tātad nekā laba. līdz ar to no rīta nepieciešams izdzert vairāk kā parasti, galva sāp tik ļoti, ka gribās vemt un atkal pamanos saslimt. patlaban viss norāda uz to, ka tūdaļ atlūzīšu, tātad naktī atkal nenāks miegs.

 kaut kādā nesaprotamā laikā dzirdēju kaut ko par manu un autopilota (vai kāda cita - līdzīga - pilota) kunga ciešajām attiecībām. rādās, ka taisnība tā vien ir. bet gan jau tas nav pats sliktākais, kas ar mani notikt.