"I seldom end up where I wanted to go, but almost always end up where I need to be." (Douglas Adams)

Grūti nodefinēt, vai tas ir smieklīgi vai traģiski, vai pilnībā normāli - tas, kā spēlējos ar izvēli par to, kur iet tālāk. Studēt, i mean. Pilnībā skaidrs ir tas, ka lamāju sevi par to, ka nespēju saprast, ko gribu, un to, ka tās 2 izvēles iespējas, kas man tagad ir atlikušas, tika pieņemtas spontāni. Tb, abas ir visai garām, bet jāizvēlas ir. Trešais variants ir aizbraukt uz Īriju pie Edmja, pastrādāt gadiņu, atrast, kur bāzt savu patieso būtību, un tad braukt atpakaļ sākt studēt ar pilnu pārliecību. Gandrīz vai nopietni apsverams variants, u know.