varbūt tas ir mans vājums, kurš dzimst un sāk rādīt savu seju un kuru es jau sen ilgojos ieraudzīt. bet cik tas sāpīgi un bailīgi, to nevaru vārdos izteikt.
atrast mieru ar to, kas Ir. es iekopēšu, ko mana Līga man raksta, lai neaizmirstas:
"tāpēc svarīgi vispirms ieiet mierā ar to, kas ir pašreiz, ka nekas jau nevar nekur pazust vai paiet garām"
"un pieņemt, ka es jūtos nogurusi, nedroša un vļeh, jo tas ir ok"



#beinghuman