ejot uz darbu pa ātrāko un taisnāko ceļu pie sevis mazliet sabēdājos, ka pa ceļam nevarēšu atskatīties uz skolnieciņiem ar lielajām gladiolām. nonākusi līdz darba vietai mans prieks pie manis atgriezās, jo biju galīgi aizmirsusi, ka pašreizējais ofiss actually atrodas skolas telpās :D tad nu es ar svarīgu ģīmi izbridu cauri foajē, kas pilns ar skolniekiem, vecmāmiņām un puķēm.

tagad es te savā nodabā sēžu, nesteidzīgi darot darba lietas, klausoties Bītlus un gaidot šefu, kurš vakar teicās būt uz 11iem. kā teica varoņi filmā Under the Toscan sun - "Normale!" (ar ļoti itālisku izteiksmi un žestu)