rūsganais sprakšķis

tviterRĪC un pārsteigums

rūsganais sprakšķis

tviterRĪC un pārsteigums

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
mēģinot neizmežģīt acis ,jo sajūta man tāda,itkā kāds liktu lasīt no labās uz kreiso, pārskrēju pāri un atdūros pret ļoti dīvainu kviekšķi (manuprāt)
citēju - "pirmo reizi mūžā raudāju skatoties teātra izrādi"

es saprotu,ka mans uzstādījums ir nestandarta - ka laba izrāde ir tā,kas mani saraudina ( un saraudināt mani ir diezgan vienkārši, jo manā galvā ir pārāk daudz dažādu stīgu,kuras var aizskart pat nepamanot)
bet nudien, ir bijušas tik daudz izrādes, kur nevar neraudāt.
or am i wrong?

saki man, vai esi un ja esi -
kādās izrādēs esi raudājisusi TU?

UPD.
Jā, skaidrs, es viena tāda neritīga.
  • grūti atcerēties, nemācēšu nevienu nosaukt, vismaz ne no pēdējām padsmit, ko esmu redzējusi. nu labi, cilvēkā karamazovā varbūt čuķ čuķ vilka uz to, bet tas ir maksimālais, kur es varu tikt teātrī, ka uz to velk. viņi vnk nedara pāri suņiem/zirgiem, jo, piem, war horse treileris mani sapnikšķina sekundēs.
  • Tilā Pūcspieģelī. Un vēl laikam arī vienā brīdī Priekules Ikarā. Bet tas bija laiks, kad es ļoti viegli padevos saraudināšanas provokācijām.
  • izrādēs raudājusi esmu tikai no smiekliem.
  • Nav gadījies. Filmas gan mani var saraudināt, varbūt tādēļ, ka tās skatos biežāk.
  • Teātrī nav gadījies, bet filmas gan ir bijušas dažas tādas saraudinošas, piemēram, šī
Powered by Sviesta Ciba