rūsganais sprakšķis

mēģinot neizmežģīt acis ,jo sajūta man tāda,itkā kāds liktu lasīt no labās uz kreiso, pārskrēju pāri un atdūros pret ļoti dīvainu kviekšķi (manuprāt)
citēju - "pirmo reizi mūžā raudāju skatoties teātra izrādi"

es saprotu,ka mans uzstādījums ir nestandarta - ka laba izrāde ir tā,kas mani saraudina ( un saraudināt mani ir diezgan vienkārši, jo manā galvā ir pārāk daudz dažādu stīgu,kuras var aizskart pat nepamanot)
bet nudien, ir bijušas tik daudz izrādes, kur nevar neraudāt.
or am i wrong?

saki man, vai esi un ja esi -
kādās izrādēs esi raudājisusi TU?

UPD.
Jā, skaidrs, es viena tāda neritīga.