Karsta, karsta pirts, rūgts alus. Vispār atvadas, pārcelšanās, aizbraukšana, kaut kāda posma beigas...tās ir dīvainas, lielas lietas. Esot ierastajā ikdienā mēs jūtamies tik droši, ka optimisms ir pašsaprotams. Tikko nāk neziņa, pārmaiņas, tā pēkšņi spēj novērtēt drošības un paredzamibas svarīgumu. Kā mums ir paveicies ar to, ka dzīvojam, kur dzīvojam un esam, kas esam. Tā ikdienā jau nepamana.
Dīvaina vasara šogad. Vispār dīvains gads.