|
[22. Apr 2020|15:50] |
Kad beidzās gavēnis, pusdienās uztaisijām tadžinu. Kaut kad sen atpakaļ, trauku pērkot, komplektā nāca arī tradicionālo garšvielu mikšļa paciņa, kauras priekšpēdējās šķipsnas tika izmantotas arī šoreiz. Dēls lielākoties joprojām dzīvo ar savu paralēlo ēdienkarti un režīmu, tāpēc mirklī, kad ēdām, cirkulēja apkārt galdam ar kaut kādu našķi rokās. „Gribi nogaršot?” Piedāvājām arī viņam. Nē. Kāpēc ne? Smird. Pēc kā? Lol. Pēc Oskara. |
|
|
Comments: |
| From: | tvarj |
Date: | 22. Aprīlis 2020 - 16:43 |
---|
| | | (Link) |
|
ja es audzinātu meitu vēlreiz, es vairs nekad nekad netaisītu atsevišķi visas tās bezgaršīgās putras un ēdienus. tagad sekas ir tādas, ka joprojām viss, kam ir pat nedaudz pipari klāt ir fuuuuuj un asssss!
jā, mana māsa deva garšot visu :) un kad nāca pie mums uz vjetnamiešu veida vakariņām ļāvām izvēlēties likt rullīšos tikai to kas garšo, un tagad tas ir viņas mīļakais ēdiens! (protams pieradinot arī pie dāžadām specifiskām garšām :) )
oj tas ir par māsas meitu :)
| From: | tvarj |
Date: | 23. Aprīlis 2020 - 10:40 |
---|
| | | (Link) |
|
es arī mēģināju rullīšus, jo kas gan tur var būt slikts vaine... diemžēl viņai neiepatikās rīspapīra konsistence :((
(ceptus iekš bun bo salātiem gan šņikā iekšā) | |