dvēseles higiēna
es atradu vienā no savas istabas kurpju kastēm pierakstus un melnās grāmatas.
savādi.
salieku kopā un izšķiroju.
dvēseles higiēna.
paliek pāri tikai tas, kas aizķēries prātā.

*mēs iepazināmies pirms pieciem gadiem piecpadsmitajā decembrī.
es atceros, kā viņš man ierakstīja to placebo kaseti, kura joprojām stāv lādē kā antikvariātā, nedaudz putekļu, nedaudz pāri gājuša laika. cik savādi.nu jau ne es viņu vairs, ne viņš mani.nepazīstam.
*viņa bija tā, kura bija tajā vecumā, kad saka- visvislabākā. bija jau arī.kādus gadus sešus. pietiekami daudz mulķību un trakumu. bet izrādās, ka pietiek ar ikdienas kilometru starpā, lai viss lēnām izplēnētu. un viņa vienmēr stāvēja man nedaudz priekšā kā rokasbremze, neļaujot būt par sevi pašu. tātad-labi ka tā. bet ar viņu vienmēr bija tik jautri.
*viņu es tā arī kārtīgi neiepazinu. bet man vienmēr liekas, ka viņš bija līdzīgs Tomam Yorkam.un viņam bija tik patīkami smiekli.
*viņa bija tik savāda. reizēm man likās, ka viņa ir vienkārši slampa. es tā arī nekad īsti nesapratu, vai man viņa patīk vai arī es viņu ienīstu. cilvēks, kurš nemanot izsūks laukā no tevis visu, ko pat tu pats no sevis slēp. tagad es skaidri zinu, kad nekad vairs nevēlos viņu sastapt.
*viņš man uzdāvināja to gleznu.viņš vienmēr palīdz, kad vien vajag. ir tikai viena problēma. mēs abi mīlam vienu un to pašu cilvēku- un šis cilvēks esmu es..
*savādi. bet ja kāds rīkotu konkursu par savādāko iepazīšanos, man liekas, ka mēs vinnētu. dūmiņš. pluspunkts.
*tā bija skaistākā tās vasaras nakts. mulss rīts un pienvedēji.un viņam piestāv labi vārdi.es viņu satiku tikai trīs reizes. bet ir cilvēki, kuri nekustēsies pat tad, ja attapsies bez laivas ezera vidū.lai tev labi klājas.
*viņu es pazīstu kopš kopīgas pasākuma organizēšanas. mēs stundām varējām sēdet un klačoties.ar viņu viss ir tā vienkārši un bez ceremonijām. tagad mēs tiekamies reti. bet vienalga varam stundām un klačoties.
*sākumā mēs viena otru ienīdām. nu tā, klusi un aiz muguras un neparko. bet kopš vakara, kad negadījuma pēc kopā aizgājām uz balli, sapratām, cik daudz kopīga mums ir. šobrīd viņa ir no manis mazliet tālāk, nekā es vēlētos, bet.. vienalga, manējā.
*viņu es pazīstu kopš vidusskolas sākuma. mēs kopā izsekojām ķīmijas skolotāju un smēķējām klausoties placebo.nē, es viņu pazīstu vēl agrāk ,tikai to es uzzināju vēlāk.sarežģīti, bet jau tad viņa bija mana kaimiņiene. ar viņu ir jāsmejas.
*viņu es pazīstu tikai kādus mēnešus trīs. bet mēs esam divu gabalu puzzle.īpašs.
*viņš ir smieklīgs. patiesībā, es viņu nekad tā arī neesmu satikusi. mēs esam runājuši stundām, esam gājuši viens otram garām un pa pretējām ielas pusēm, bet mēs nekad neesam satikušies.
*viņa vienmēr staro. un mēs iepazināmies nejauši.




cilvēki virpuļiem vien iet man garām un aizķeras tikai tie, kuri ir pietiekami spēcīgi, lai manī noturētos.

jo mazāk, jo labāk.