nu ja, un tad ir tā, ka gandrīz divas nedēļas neesmu izmantojis iespēju izteikties par, lūk:
kaut arī noskatījāmies otrajā dienā, kurā Citadele Plaza (kas par diženu nosaukumu) rādīja. nu principā ir tā, ka baigi patika. Afronovskis turpina savu tēmu jau no pi laikiem - cilvēka robežas. šajā gadījumā - cilvēka un mākslas, cilvēka un tīri uz sasniegumiem balstīta objekta, cilvēka un citu cilvēku; principā visu to jau droši vien var uzminēt tīri no tā, kas dzirdēts par šo filmu. manuprāt, diezgan veksmīgi, kaut arī atbildes, tāpat kā pi, nav meklētas, apskatīti tikai jautājumi. noskaņa arī lieliska, ar elegantu šausmeņu ietekmi; vizuāli neko tālu no melnbaltuma režisors nav atkāpies. nu jā, un visi aktieri funkcionē nevainojami. Raideri un Kaselu ne pazīt - bet laikam vienkārši sen viņus neesmu nekur redzējis. kopumā liekas, ka režisoram ir pa lielam izdevies izpildīt savu ideju - ne ko pielikt, ne atņemt. labi, tiešām. man patika.