kaut kāda šizo nakts. cēlos tieši miljons reizes. pirms gulēšanas sadzēros par daudz zaļo tēju, bet tas jau būtu sīkums.
kaķis parūpējās par izklaidi visas nakts garumā. skrāpēja tās durvis tā, ka tur nagus atlauzt varēja un tad, kad es nenormāli sapsihojusies gāju ielaist, loģiski, ka aizbēga. KĀ MANI TAS UZVELK. un tagad guļ, vēderiņu izbozusi un nevainīgi murrā.
un vēl viena lieta, ar kuru es nezinu kā cīnīties- odi. esmu sakosta viscaur. ir sakostas pat abas pēdas, rokas, mugura, kājas, jo maitas kož tur, kur atsegt laukums. nieze tagad.

bet izrādās, ka es braucu jau rīt. jau rīt. :)




ir sajūta, ka būs rudens. es tikai vēl pirms tam vēl vēlos nokļūt kaut kādā ziedošā dārzā ar āboliem un plūmēm.laukos. un mīļoties gribas.