silti ārā, tas ir ļoti ļoti labi, ja
diezgan liels nogurums. tā, ka klūp un smagums un grūšums katrā šūniņā (tā vismaz jūtas). toties šodien pastaigājām pa Daugavas promenādi Ķengaragā. kas to būtu domājis, ka tur ir tik jauki. paldies namamātei par jauko ciemošanos un pastaigu :)
un Alise, kad rāpo strādāt nedarbus (piemēram, pie datora, to slēgāt iekšā ārā) un es viņai saucu "Alise, nāc pie mammas, nāc pie mammas", pagriežas pret mani, apžilbinoši pasmaida, pamāj atāatā un rāpo tālāk.
bet šodien divreiz brīdī, kad viņai kaut kas nepatika, teica "aiaiaiai"
un ik pa brīdim pieprasa lai viņai saka "tas ir pulkstens", kad viņa uz to rāda. sāk vāvuļot ļoti neapmierinātā tonī un kad cilvēks klausa, priecājas un labpatikā smej.
ēd diezgan asas lietas un maizi, gandrīz neēd augļus un dārzeņus, kā arī ir pilnībā atteikusies no putrām. ļoti labi māk dzert no krūzēm/glāzēm un nu jau māk padzerties arī no pudeles (normālās pieaugušo pudeles).
joprojām domāju, ka viņa sāks staigāt ap jāņiem - ar katru dienu drošāk staigā pieturoties.