vēl aizvakar bija neticami garšīgs pašbrūvēts ābolu vīns bez fūzeļiem un sliktas pēcgaršas nākamā rītā. Vakar bija skaista diena ar gailenēm, mellenēm un meža zemenēm, un drusku darba terasītē. Kad iestigu vienā tekstuālā peļķē, risinājuma meklējumos svētceļoju nevis uz ledusskapi, bet četrus soļus tālāk pie meža zemeņu mētrām, un tak ar zemeņu degvielu eleganti izstūrējām no pančkas. Visa Tallina smaržo pēc liepām. Pēc tam tradicionālais brauciens uz Naisāri. Izrāde bija sūds vai tuvu tam, taču tas nemazina prieku par stundu ilgo braucienu kuģītī un padomju armijas smagajās mašīnās līdz Omara šķūnim, bufetes galdā pirmo reizi redzēju vīnu, ko ražotājs jau fasējis plastmasas glāzēs, uzlīmējot virsū vāciņu, tikai tāds šņabis bija agrāk redzēts. Un vakarā viļņains atpakaļbrauciens un skaistas, tak lietu sološas debesis. Un te nu viņš ir. Tas lietus. Šorīt.