Kāpēc es studēju to, ko es studēju
"Īslaicīga šķiršanās izraisa spēcīgu reakciju, kas pazīstama ar vārdu
protests, bet ilgstoša piespiedu šķiršanās radīs organisma stāvokli, kuru apzīmē ar vārdu
izmisums.
Pieauguši cilvēki pauž protestu tāpat kā pārējie zīdītāji. Katrs, kas bijis neprātīgi iemīlējies (tas ir, gandrīz ikviens no mums), ir pieredzējis protesta fāzi, tā sacīt, no pirmavota: neglābjams iekšējs nemiers, spēcīga nepieciešamība satikties ar to otru ("tikai parunāt"), neveiksmīgi mēģinājumi kaut kur ieraudzīt pazaudēto (modras apkārtnes pētīšanas un aklas cerības bezcerīgs savienojums). Visas šīs izpausmes ir daļa no protesta. Vajadzība atjaunot saskarsmi ir tik spēcīga, ka cilvēki bieži tai nespēj pretoties, pat tad, kad saprot, ka otrs negrib tikties. Cilvēciskām būtnēm tā izpaužas meklēšanā un garās vēstulēs, drudžainos tālruņa zvanos, e-pasta paziņojumos un pat vēlmē tikai sadzirdēt mīļotā cilvēka balsi automātiskajā atbildētājā.
Zīdītājiem protesta fāzē ir specifiska fizioloģija. Sirdsdarbība un ķermeņa temperatūra palielinās, tas pats notiek ar kateholamīnu un kortizola līmeni asinīs. Kateholamīni (līdzīgi adrenalīnam) paaugstina modrību un aktivitāti. Jauns zīdītājs, kurš pazaudējis māti, paliek trauksmes stāvoklī tik ilgi, cik tas nepieciešams viņas sameklēšanai, un kateholamīnu līmeņa pieaugums protesta laikā palielina viņa modrību. Šī pirmatnējās pieķeršanās mašinērija arī cilvēkam pēc šķiršanās liek visu nakti lūkoties griestos. Kortizols ir galvenais ķermeņa stresa radītājs hormons, un tā straujais pieaugums nošķirtajā zīdītājā mums vēsta, ka attiecību saišu pārraušana ķermenim ir liela slodze. Dažiem zīdītājiem trīsdesmit minūtes pēc izolācijas kortizola līmenis asinīs palielinās sešas reizes."
- Mīlestības teorijas pamati.