la dolce vita
un tomēr es svīstu aukstus sviedrus tikai no tā ka esmu tais nolādētajos sešos piecēlies un es galīgi nezinu kā man būtu jādara tas kas man šodien jādara un ārā ir kļuvis neciešami vēsi gaišs un pat visas mana mitekļa spuldzes nespēj pretoties tai trakajai dienasgaismai kas visu laiku kliedz ģīmī ka šodien ir APMĀKUSIES PIRMDIENA bet ne jau par pirmdienu es uztraucos kurš tad vairs uztraucas par to ka ir pirmdiena vairāk mani tracina tas ka es sienu kurpju šņores pirms kurpju uzaušanas un vēl arī tas ka nu jau mūžību neesmu runājies ar jūru

gan jau atkal ir bijis vējš un jūrmala pilna ar tukšām upju gliemenēm izskatās, ka es briestu vienai trakai pašķidāšanās lēkmei