Vakar beidzot bija jūra tādā laikā, kad vēl var peldēt. Un nakšņošana savās mājās ciemiņa statusā. Un ļoti agrīno jaunībsdienu mūzika mašīnā, kas lika smaidīt un smaidīt, līdz bezmaz krampji vaigos iemetas. Ai-jai-jai, kā negribējās līst ārā no siltās vannas (savas, vecās, lielās, mīļās - galu galā, cik pagjiru rītos neesmu tur veldzējusies! :D). Bet, kad izlīdu, nespēju sevi piespiest braukt uz māsas mājām, izvēlējos labāk celties sešos. Nevarētu gan teikt, ka šorīt sešos šis lēmums mūs priecēja, toties vakars bija izdevies!