Viļņas brauciens bija pointless. Klubs viss zeltā un bruļikos, skaņa superdigitāla. Bez mums spēlēja bērnu grupa Aristokratai un divi modīgie roki (nezinu, kā to žanru pareizi sauc). Klausītāji – pārsvarā bērnu grupas Aristokratai dalībnieku vecāki.
Atpakaļceļš grūts, jo noīretais šoferis sāka migt ciet, tāpēc vajadzēja 3x stāties.

Salīdzinoši – spēlēšana mazajā Āgenskalna kafenē uz neštimmīgām klavierēm – ar uztraukumu, bet patīkama. Paldies cibiņiem, kuri atnāca. Kļuvu priecīgāks.