darbs. pagājušas divas stundas, esmu savārījusi kafijas un tējas viesiem, nosēdējusi te viena pati klusumā visu laiku.
gribas ēst, uzvārīju kafiju, domāju par to, ka, ledusskapī glabāta, tā ilgāk saglabājot aromātu (teica Dāvja māsa). uzlēju kafiju, piegāju pie atvērtā loga, un pēkšņi uz mirkli viss nosmaržoja pēc ceriņiem. tādos mirkļos šķiet, ka viss ir iespējams. pieturā stāv cilvēki un gaida transportus, lai dotos savos ceļos.