vakardiena jeb četrarpus režisori

vakar eju pa ielu, uzņaudu kaķim, sieviete uz mani aizdomīgi paskatās, tad pāri ielai nāk divi pajoliņi, es saku: "čau, džeki!" un viens no viņiem novelk no muguras ģitārsomu, izrauj ģitāru un sāk pa visu Elizabetes ielu dziedāt balādi ar manu vārdu, otrs pievienojas, dziesma pārtop smieklīgā, es drausmīgi samulsusi, mēs salīdzinām zeķes un nolemjam par grūvīgiem cilvēkiem.
tad es vienā dzīvoklī satieku trīs režisorus, saderu ar vienu no viņiem par to, kas ir āmrija (viņš: dzīvnieciņš vai kukainis; es: zivs) uz pieciem latiem, blakussēdošais režisors iegūglē, esmu zaudējusi.
tam seko ļoti kvalitatīvas adventure time sērijas un patīkama nesaskaršanās, liekas, ka nepārtraukti skan mūzika, un dvēsele rīvējas pret ķermeni tā, kā nav iespējams raksturot, attopos no rīta, jūtos izņurcīta kā pelēks kabatlakatiņš un gribu ieritināties un vēl ilgi rotēt starp palagu un segu.

un šodien izbildēju divas filmiņas, savu mūžu tik daudz neesmu vienā dienā izbildējusi, tagad milzīgs pārgurums, un līdz pusnaktij vēl jāiesniedz bakalaura empīriskā daļa uz priekšaizstāvēšanu. uh.