Labi jau labi - pārdēvēšu šo vietu par par Pensionāra memuāriem...
Bet it kā nepietiktu ar to, ka tās sasodītās reizes ir devušas zvērestu nezinkam sākties tikai un vienīgi Gruzijā un apņēmušās par katru cenu sabojāt man vismaz pusi no dēļošanai paredzētajām dienām, jo ja jau pēc 35 dienām nekas nenotiek, nekādas viegli pārdzīvojamās šās nebūs.
Takš šodien vēl pie tā, ka vajadzēja gan uz gleznošanu aiziet, gan drēbes samazgāt, gan somas sakravāt, liecoties pie plaukta, manā mugrā kaut kas notika, kas nu neļauj man ne elpot, ne kustēties. Nu jau pēc vairāk kā 1 h gulēšanas, es varu pasēdēt, gan nekustoties, protams - roku cilāšana, mēģinājums aizsniegt zivju eļļu aizcērt elpu un iedur duncīti mugurā. Gleznošanai jau sāku atmest ar roku - kāda gan velna pēc maksāju par šo nedēļu - 1 dienu nevarēju izdomāt uzstādījumu, otru dienu aizgāju uz teātri, trešo dienu viekārši nekustos.
Labi, labi, sapratu, reižu nesākšanās ir galīgākais sūds.
Bet es gribu spēt staigāt, sasodīts!!!!!!!!!!!!!!
Vēl aizvien sēžu nekustoties.
Šobrīd nemaz neticu, ka spēšu pēc divām dienām braukt ar dēli.