es velku ziemas jaku.
iekšiņā vienlaikus gan miers, gan nervozums. šoruden vēroju kļavu aiz loga. nu jau tā ir praktiski kaila. katru rītu pamostoties es to redzu. lēnām mēģinu kaut ko sakārtot. mēs vēl ilgi, vismaz mēnesi, dzīvosim tā kā tagad, bez vietas visdažādākajām mantām, lielāko daļu virtuves aprīkojuma dzīvojamajā istabā. mantu krāvumiem visur.
bet laiks ārā ir tāds, ka gribas ilgi iet, vai braukt ar riteni kaut kur. piemēram, uz jūru.
šodien spēju paklausīties tikai mierīgu mūziku.