Pēc kaut kādām dabiskajām idejām būtu jābūt tā, ka tēviņi augumā ir lielāki, bet, pateicoties modernajai medicīnai, mums ir pilna ciba ar miniscule tēviņiem, kuri tikai dokumentos tādi ir. Ja mēs uzlauztos, tas ciuvis būtu zem galda. Kārtīga lauku ome jau sen būtu iedevusi pa ķobi par izrunāšanos un aizsūtījusi rakt kartupeļus. Tā ir ka uzaug dzīvokļos, nevienu instrumentu nav rokās ņēmis, par rokām tās sauc tikai ieraduma dēļ. Protams, ir īsāki zēni, kuri ir forši, bet viņiem ir arī muskuļu masa, tāda ir atšķirība. Tie nīkuļi pat pārgājienā nevar aiziet bez kunkstēšanas, ka teltī nav gāzes apkures, ka jāiet ir pa vietām, kur nav asfalta, ka tuvākais alkoveikals pārāk tālu. Un viņi ar to lepojas, it kā būt par lesser person būtu kaut kāds sasniegums. It kā pavadīt stundas, gulšņājot pa pēļiem (vai drīzāk dēļiem) būtu jau izsenis cienījama nodarbe.