cosmo_shiva2 ([info]cosmo_shiva2) rakstīja,
@ 2014-02-12 23:56:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pēdējā laikā es katru vakaru pirms aizmigšanas atslābstu un nomirstu, no rīta pamostos un esmu atkal dzīvot griboša.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sniegabrist
2014-02-13 00:06 (saite)
man kā mūžīgā bezmiegā skauž. un vēl atgādināji Vika dzejoli:
ikreiz
gulēt ejot
(kad aizmiegam)
mēs mazliet mirstam
(ikreiz)
varbūt lai nojaušam
kā būs kad mirīsim nost
tā pa īstam?
mazs treniņš ik vakaru
nomirīt
lai pierodam
un nesatraucamies pārlieku
un mošanās
rīts
tas būtu
augšāmpiecelšanās treniņš
:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]cosmo_shiva2
2014-02-13 10:28 (saite)
Oioi, cik skaists komentārs :*
Pietrūkst bučošanās treniņš pirms miega un pie augšāmcelšanās.
citādi par miegu nesūdzos.
Bet kas tev par kaiti bezmiegam? Varu kko rekomendēt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sniegabrist
2014-02-13 12:33 (saite)
man kompulsīvs niķis citēt dzeju, kad atceros un iederas; ai. Par miegu, nē, man tas jau no bērnības švaks, domāju, tā ir nervu sistēmas īpatnība, nekas ārstējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cosmo_shiva2
2014-02-13 16:50 (saite)
Aaa, man piemīt īpatnība tiklīdz esmu guļus,tā miegs uzreiz klāt(vakaros, pa dienu jau ne). Bet citreiz gribētos palasīt grāmatu guļus stāvoklī, nesanāk :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?