un kas ir pats foršākais - nevajag jau baigi daudz, vai ne, nav jāpeldas tajās olīvēs, vienkārši jāaiziet pačurāt netālu no olīvu lauka, jāpagaršo viena negatava, jāredz zaķīši un zostiņas (tās pašas, kas iepriekšējā vakarā bija gulbji) Amsterdamā, jāpieliek pēdas pie Spānijas kalna vēdera un jāieelpo tas ļoti skaistais gaiss.
nu, nevajag daudz tā visa (laba daudz nevajag), bet vajag, lai tas pieskaras tā pa īstam, kaut uz mirkli. ar to arī pietiek, viss, kaut kur manī sabirušas olīves un pienbaltā migla no Francijas ceļiem, maksas ceļu eiromonētiņas un.. nu, visi tie sīkumi.
best!