Skolā, kur mācījos 12 gadu, mūzikas kabinetā bija tāds kā amfiteātris ar vecu komponistu veciem ogles portretiem. Parasti stundās uz tiem skatījos, jo kautrējos dziedāt klases priekšā. Vienmēr dziedāju tik klusi, ka knapi varēja dzirdēt. Mans mīļākais bija Bēthovena portrets. Viņš ir viens no stilīgākajiem komponistiem ar savu klasisko trakā ģēnija frizūru.