sapņoju, ka cepu riekstiņus. varbūt tas ir risinājums svētdienas problēmai, par kuru vakar atpakaļceļā runāju ar ilvu?
man šķiet, šogad jāiet lasīt kastaņus kā tajos laikos pirms apmēram sešiem gadiem, kad viss bija daudz vienkāršāk, es cilvēkus mīlēju vairāk, un.. nu, tiešām, viss bija daudz vienkāršāk. varēju puisi pamest in a blink of an eye (lai gan gatavojos vairākas dienas) un gandrīz visu (tiešām) laiku būt pa īstam laimīga.