sickboy - [entries|archive|friends|userinfo]
sickboy

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 18th, 2017|09:41 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Izlasīju vēl vienu grāmatu par psiholoģiju - "Kā pasaragāt savu pusaugu meitu no pakļaujošām un kontrolējošām attiecībām", es gribēju tuvāk izglītoties par šīm traumām - mazohisms, atkarība un kontrole. Ir tik daudz meiteņu, kas ļauj sev kāpt uz galvas, jo viņas ir ar zemu pašvērtējumu, viņas pat bieži aizstāv savus vardarbīgos draugus un šīs tā saucamās mīlestības attiecības. Izskatās, ka cilvēki ar zemu pašvērtējumu piesaista cilvēkus, kas ir vardarbīgi un aizvainojoši. Pazemoti cilvēki parasti dzīvē paši vismaz vienu cilvēku pazemo. Pamestie kādu pamet. Man tā viena draudzene, viņa ļoti pārdzīvoja, ka pameta savas mirušās māsas bērnus, jo nespēja viņus adoptēt, lai arī gribēja. Viņa teica, ka es esmu iedomīgs, kad morāla atbalsta vietā dodu viņai teoriju, ka mēs paši radām savu realitāti, jo kā gan viņa radīja šo realitāti? Tagad es sapratu, ka viņa radīja šo realitāti tā, ka viņu pašu māte bērnībā pameta (nomira) un viņā bija skumjas par to. Tas, kas ar mums notiek visagrākajā bērnībā - no atrašanās mātes miesās līdz 5 gadu vecumam vislielākajā mērā ietekmē visu mūsu dzīvi. Ja mēs nepiedodam saviem pāridarītājiem, Visums noteikti mūs ieliks situācijā, kur mēs paši rīkosimies identiski saviem pāridarītājiem. Mēs tomēr paši radām savu realitāti. Ja mēs mīlam sevi un negribam iet atkal un atkal cauri vienām un tām pašām ciešanām, mums ir jāpiedod visiem, kam vēl neesam piedevuši un jādzīvo šī diena kā pirmā diena uz Zemes - bez traumām. Neviens nevar mūs apvainot, visi tikai risina paši savas iekšējās problēmas. Neviens nezina, kas tu esi, tad kā viņi var tevi apvainot? Viņiem ir priekšstats par tevi, bet tas ne tikai ir neprecīzs, bet ir tikai neiedomājami niecīga daļiņa no tā, kas tu patiesībā esi.
linkpost comment

Comments:
From:[info]sragde
Date:March 18th, 2014 - 10:10 am
(Link)
kad rakstīsi grāmatu?
[User Picture]
From:[info]sickboy
Date:March 18th, 2014 - 11:06 am
(Link)
Kurš gan to lasītu? (un te es atklāju savu atstumtības traumu, kas izpaužas kā "bēglis" - cilvēks, kurš izvairās no ievērības). Šodien domāju - kas tad ir lielākās bēgļa bailes - panika vai tikt vērtētam un neatzītam?
[User Picture]
From:[info]mirdzums
Date:March 18th, 2014 - 10:48 am
(Link)
patiešām. šis ieraksts ir brīnišķīgs
From:[info]liljabrik
Date:March 18th, 2014 - 11:15 am
(Link)
es nesaprotu, kas tas ir - piedot. kādā veidā tas ārstē?
es teiksim vairs ne uz vienu neesmu dusmīga, visus mīlu, saprotu un attaisnoju. ne jau aiz ļaunuma mani pazemoja vai atstūma, bet paši aiz savām bailēm. tomēr bailes no situācijām, kas līdzīgas "bērnības traumām", ietekmē nekontrolējamu baiļu un histēriju veidā.
[User Picture]
From:[info]sickboy
Date:March 18th, 2014 - 11:24 am
(Link)
Piedot nozīmē atlaist negatīvo emociju par šo cilvēku. Ne jau obligāti tāpēc, ka viņš to ir pelnījis, bet galvenokārt lai atbrīvotu sevi. Tev nav jācieš visu dzīvi par to, ka tevi kāds, piemēram, izvaroja. ne jau tu kādu izvaroji, tad kāpēc jācieš ir tev. Kā Don Miguel Ruiz saka. izvaroshana var kaadam pat visu dziivi atnjemt seksualitaati. bet kaapeec vinjam ciest tur, kur ne jau vinjsh ir vainiigs.
From:[info]liljabrik
Date:March 18th, 2014 - 12:39 pm
(Link)
jā, protams, es zinu šo shēmu, paturi pie sevis savas dāvaniņas, kā teica Buda, bet īsti neredzu to principu, pēc kura pazūd iracionālas bailes
From:[info]liljabrik
Date:March 18th, 2014 - 12:45 pm
(Link)
un vēl citreiz, es nezinu, es tik daudz strādāju, lai būtu labs cilvēks, paliktu atvērts, lai cik sāpināts, vairāk domātu par došanu, nevis ņemšanu, piedot u.c., bet tomēr tā obida paliek - kāpēc citi var mierīgi izturēties kā dzīvnieki, instinktu un neapzinātu impulsu vadīti, nepārtraukti veicot nejaušas kustības,sekojot neapzinātiem impulsiem, noslēdzoties vai plēšot traukus. trauslums un atvērtība protams ir mana mīļākā eksistences forma, es to pati izvēlos. tomēr citreiz zb. debīlie dzīvnieki.
[User Picture]
From:[info]sickboy
Date:March 18th, 2014 - 01:10 pm
(Link)
Aizvainojums pret "dzīvniekiem" ir tad, ja tevi viņi spēj aizskart. Un spēj viņi tad, ja tu esi prāta nevis sirds līmenī. Sirds līmenis ir tās dienas, kad tu spēj mīlēt visu un nekas tevi nespēj aizskart. Tava laime nāk no tevis, nevis tā atkarīga no kāda cita. Ja tu kādu dienu neesi tajā līmenī, bet tikai ar prātu saproti, ka vajadzētu būt labam cilvēkam, tad tas nesanāks. varbūt, ka nemaz nevajag censties būt labam cilvēkam. varbūt, ka vajag neturēt dusmas sevī, bet pateikt visu, ko tu par kādu cilvēku/situāciju domā. atļauj sev būt par sliktu cilvēku. piedod sev un saproti sevi. un tad tu atļausi arī citiem būt sliktiem cilvēkiem.
From:[info]liljabrik
Date:March 18th, 2014 - 06:46 pm
(Link)
un izteikt pārmetumus, vainošanu, greizsirdību?
[User Picture]
From:[info]sickboy
Date:March 22nd, 2014 - 05:06 pm
(Link)
Tas, kas mums besii citos, mums pashiem piemiit, bet mees to apspiezham. Labaakajaa gadiijumaa cilveeks nejuut negatiivo, bet, ja vinjsh juut, labaak lai izpauzh nevis tur sevii.
[User Picture]
From:[info]az
Date:March 18th, 2014 - 12:19 pm
(Link)
kas ir vissaapiigaakais,ko tu esi piedevis?
[User Picture]
From:[info]sickboy
Date:March 18th, 2014 - 12:35 pm
(Link)
Grūti pateikt, kas ir sāpīgākais. Es zinu, ka man vienas no sāpīgākajām lietām bija, kad mans brālis mani atstūma un noskaņoja savus draugus pret mani un viņi mani aktīvi terorizēja. Vēl, kad mana māte mani atstūma dēļ maniem garīgajiem meklējumiem - ļoti negatīvi reaģēja, kad es kļuvu par krišnaītu (kas es vairs neesmu). Ir jau vēl visādas lietas.